Ja esat pamanījuši saita kļūdu vai nekorektus datus - Jūs varat sazinaties ar mums pa e-pastu birinka@inbox.lv

Ar cieņu
administrācija


NACIONĀLAIS ČAU-ČAU UN PRIMITĪVO ŠĶIRŅU KLUBS

CILTSDARBA NOLIKUMS

Saturs:

    1. Vispārējā daļa.
    2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.
    3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.
    4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.
    5. Prasības vaislas kucei.
    6. Prasības vaislas sunim.
    7. Pārošanas atļauja un pārošana.
    8. Metiena kontrole.
    9. Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.
    10. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.
    11. Audzētavas.
    12. Metiena reģistrācija un maksājumi.
    13. Pārkāpumi.
  1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

    1.1.
    Nacionālais čau-čau un primitīvo šķirņu kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.
    1.2.
    Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.
    1.3.
    Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana.
    1.4.
    Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.
    1.5.
    Izņemuma gadījums, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Padome un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.


  2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA īPAŠNIEKS

    2.1.
    Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ieguvusi likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.
    2.2.
    Audzētajs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks.
    2.3.
    Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona.
    2.4.
    Kuces nomāšanas gadījuma klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums savlaicīgi pirms pārošanas.
    2.5.
    Pārošana atļauta tikai vienas šķirnes robežās. Punduršpics ar punduršpicu. Vācu mazais špics ar Vācu mazo špicu.Vidējāis špics ar Vidējo špicu

  3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

    3.1.
    Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.
    3.2.
    Kluba Padome izvēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmācība.
    3.3.
    Ciltsdarba vadītajs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.
    3.4.
    Špica kucēnam sešu mēnešu vecumā izdara mērīšanu (skausta augstums). Pēc šiem izmēriem nosaka špica šķirni.
    3.5.
    Ciltstrakstu maiņu  veic pamatojoties uz FCI eksperta veiktu augstuma mērījumu (skausta augstums), kas veikts ar sertificētu mērinstrumentu, un tiek ierakstīts LKF sistēmas aprakstu lapā, par šķirnes neatbilstību standartam. Ciltstrakstu maiņu veic tikai līdz 24 mēnešu vecumam. Suņiem neveic ciltstrakstu maiņu, ja viņiem ir JCH (jaunais čempions) tituli, vai CH (čempiona) tituli.

  4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZīVNIEKU IZMANTOŠANAI

    4.1.
    Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.
    4.2.
    Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondiīcijā un ar iedzimtiem defektiem, tādiem kā uzvedības anomālijas, iedzimts aklums un kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas - lauzta aste, kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimums ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībam, epilepsiju u.c.
    4.3.
    Pirms kuces pārošanas kluba komisijai jāpārbauda apstākļu piemērotību vesela metiena izaudzēšanai.
    4.4.
    Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādit dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.
    4.5.
    Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.
    4.6.
    Pārošanai izmantojot citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.
    4.7.
    Ja suns vai kuce kadā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikāciju), tad viņa izmantošana ciltsdarbā iespejama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.

  5. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

    5.1.
    Minimālais kuces vaislas vecums atkarīgs no šķirnes - skatīt pielikumu Nr.1 . Kuce izmantojama vaislā līdz 8 gadu vecumam.
    5.2.

    Vaislas kucei:
    - jāsaņem eksterjera novērtējums "teicami" kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecakiem par 2 gadiem - divi novērtejumi, viens no tiem var būt saņemts junioru klasē. Kuce ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojama vaislā tikai tad, ja tā ir saņēmusi divus eksterjera novērtējums "teicami". Izņemuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ar LKF Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju;
    - pielikumā Nr.2 uzskaitītajām šķirnēm jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai - A, B, C, D pakāpe; elkoņa locītavai - 0, 1, 2; (kucei ar gūžas locītavas displāzijas pakapi C, D jāpiemeklē partneris ar pārbaudes rezultātiem A, B), ja locītavas displāzijas pakāpe ir 2, tad partnera pārbaudes rezultātam ir jābūt 0.
    - Obligātā acu pārbaude visām FCI 5 grupas šķirnēm, vienu reizi mūžā.
    Patellas pārbaudi veikt vecumā no 6 mēnešiem.
    Displāzijas pārbaudi veikt vecumā ne ātrāk par 12 mēnešiem.
    Ieviest pārošanas atļaujas ierobežojumu pēc patellas luksācijas rezultātiem. Ja patellas luksācijas pārbaudes rezultāti ir II (otrā) pakāpe, vismaz vienai kājai, pārošana ir atļauta ar suni, kuram patellas luksācijas pārbaudes rezultāti ir 00 (nulle, nulle).
    - pielikumā Nr.2 uzskaitītajām šķirnēm jāveic medicīniskā pārbaude uz acu slimībām. Vaislā nav izmantojama kuce, kurai konstatēta kāda iedzimta acu slimība;

    5.3.
    Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējas rezultatīvās pārošanas.

  6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

    6.1.
    Minimālais suņa vaislas vecums atkarīgs no šķirnes - skatīt pielikumu Nr.1. Maksimālā vecuma ierobežojuma nav.
    6.2.

    Vaislas sunim:
    - jāsaņem eksterjera novērtējums "teicami" kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem - divi noverērtējumi (viens no tiem var būt saņemts junioru klasē). Suns ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojams vaislā tikai tad, ja tas ir saņēmis divus eksterjera novērtējumus "teicami". Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ra LKF Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju;
    - pielikumā Nr.2 uzskaitītajām šķirnēm jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas licītavai - A, B, C, D pakāpe; elkoņa locītavai - 0, 1, 2, ja sunim ir C, D, pakāpe, tad kucei jābūt A pakāpei, ja elkonim ir rādītājs 2, tad partnerei jābūt rezultātam 0;
    - pielikumā Nr.2 uzskaitītajām šķirnēm jāveic medicīniskā pārbaude uz acu slimībām. Vaislā nav izmantojams suns, kuram konstatēta kāda iedzimta acu slimība;
    - Obligātā acu pārbaude visām FCI 5 grupas šķirnēm, vienu reizi mūžā.
    Patellas pārbaudi veikt vecumā no 6 mēnešiem.
    Displāzijas pārbaudi veikt vecumā ne ātrāk par 12 mēnešiem.
    Ieviest pārošanas atļaujas ierobežojumu pēc patellas luksācijas rezultātiem. Ja patellas luksācijas pārbaudes rezultāti ir II (otrā) pakāpe, vismaz vienai kājai, pārošana ir atļauta ar suni, kuram patellas luksācijas pārbaudes rezultāti ir 00 (nulle, nulle).
    - Vienu reizi gadā vaislas sunim jāsaņem novērtējums ne zemāk "teicami" specializētā NČČPŠSK izstādē.


  7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

    7.1.
    Pārošanas atļauja.
      7.1.1.
    Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats. Pārošanas atļauja ir derīga vienai pārošanai.
      7.1.2.
    Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.
      7.1.3.
    Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājs nodod pēc pārošanas klubā.
      7.1.4.
    Ja pārošana nav notikusi, tad kuces īpašnieks pārošanas atļauju 2 nedēļu laikā nodot klubā.
    7.2.
    Pārošana.
      7.2.1.
    Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma, ja abiem dzīvniekiem ir izpildītas visas vaislas kucei un sunim izvirzītās prasības.
      7.2.2.
    Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja.
      7.2.3.
    Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti.

  8. METIENA KONTROLE

    8.1.
    Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 1 dienas laikāā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 7 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa.
    8.2.
    Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura atbild par kucēnu fizisko veselības stāvokli apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Neskaidros gadījumos kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Audzētāja pienākums ir nodrošināt kontroles iespēju.
    8.3.
    Pamatota konflikta gadījumā audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu Komisija.
    8.4.
    Metiena kontroles komisija aizpilda standarta apskates aktu, kurā atzīmē visos būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c.. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates 45 dienu (8 nedēļu) vecumā iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.
    8.5.
    Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz 5. dienu vecumam, otro reizi 45 dienu vecumā, punduršpiciem un mazajiem špiciem 8 nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas veikšanas (tetovēšanas vai mikročipa ievadīšanas). Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem vai standartam neatbilstošu krāsu, tad tie humāni eitanazējami.
    8.6.
    Metiena tiek atstāti ne vairāk kā 8 veseli un standartam atbilstoši kucēni. Kluba komisija ir tiesīga nolemt par kucēnu skaita samazināšanu metienā un uzdot audzētājam humāni eitanazēt daļu metienā dzimušo kucēnu.
    8.7.
    Ja metienā pirmās apskates laikā , kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem vai standartam neatbilstošu krāsu, tad tie humāni eitanazējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, arī ir humāni eitanazējami (ja svara starpība nav saistīta ar mazo šķirņu specifiku).
    8.8.
    Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētajam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba Padomei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
    8.9.
    Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem tikai pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir 45 dienas veci, punduršpici un mazie špici 8 nedēļas veci.
    8.10.
    Pārdodot vai atdodot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.
    8.11.
    Ja metiena apskatē tiek kanstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.
    8.12.
    Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētājam jānodrošina kucēna pirkšanas-pārdošanas noteiktas formas līguma abpusēja parakstīšana, visus būtiskos metiena kontroles komisijas reģistrētos datus atspoguļojot līgumā. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam.
    8.13.
    Pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem, audzētājam 1 nedēļas laikā Kluba ciltsdarba vadītājam jāiesniedz pilnīgi un precīzi aizpildīta metiena reģistrācijas karte.

  9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

    9.1.
    Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām.
    9.2.
    Nav pieļaujama kuces pārošana ar suņi kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.
    9.3.
    Audzētajam jānodrošina kucei un tas pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
    9.4.
    Visiem metiena kucēniem 45 dienu (8 nedēļu) vecumā jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu.
    9.5.
    Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.
    9.6.
    Gadījumā, ja audzētājs nav pārdevis kucēnus līdz 8 nedēļu vecumam, viņam pēc šī termiņa jāuzsāk kucēnu vakcinācija.
    9.7.
    Kuces īpasniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien so kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
    9.8.
    Audzētajam jānorēķinas ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

  10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

    10.1.
    Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās.
    10.2.
    Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzradīt LKF noteiktas formas pārošanas atļauju.
    10.3.
    īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
    10.4.
    Suņa īpašniekam ir otras izvēlēs tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks it izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
    10.5.
    Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.
    10.6.
    Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

  11. AUDZĒTAVAS

    11.1.
    Audzētavas reģistrāciju veic LKF.
    11.2.
    Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF "Nolikuma par audzētavām".
    11.3.
    Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām.
    11.4.
    Audzētavas īpašniekam jāpaziņo klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā.
    11.5.
    Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijaj iespēja veikt metiena apskati 45 dienu (8 nedēļu) vecumā.
    11.6.
    Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati 45 dienu (8 nedēļu) laikā.
    11.7.
    Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumus, Kluba Padome ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

  12. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

    12.1.
    Audzētāja pienākums ir apmaksāt Klubā metiena reģistrāciju uz pēdējo apskates brīdi, pirms pirkšanas - pārdošanas līgumu saņemšanas. Audzētavas īpašniekam jāveic metiena reģistrācija un ciltsrakstu apmaksa LKF Ciltsgrāmatā 4 mēnešu laikā pēc tā dzimšanas, kā arī Kluba noteiktie maksājumi.
    12.2.
    Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

  13. PĀRKĀPUMI

    13.1.
    Gadījumā, ja Kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Padome var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.
    13.2.
    Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:
     
    • kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;
    • nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;
    • apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;
    • savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;
    • pārdevis kucēnus pirms pēdējas apskates 6 (8) nedēļu vecumā;
    • nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
    • ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu.
    13.3.
    Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:
     
    • sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;
    • sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteiktas formas pārošanas atļauju.
    13.4.
    Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:
     
    • nav izpildījis LKF "Nolikuma par audzētavām" prasības;
    • nav veicis Kluba noteiktos maksājumus;
    • pārdevis kucēnus pirms pēdējas apskates 6 (8) nedēļu vecumā;
    • nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
    • ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu.

Pieņemts Padomes sēdē ..................

Kluba prezidents .............................

 

 

PIELIKUMS NR.1
 
MINIMĀLAIS VAISLAS VECUMS KUCĒM UN SUŅIEM
 
 
KUCĒM
SUŅIEM
  • AKITA
18 MĒN.
15 MĒN.
  • AĻASKAS MALAMUTS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • BASENŽI
15 MĒN.
15 MĒN.
  • ČAU-ČAU
18 MĒN.
15 MĒN.
  • JAPĀŅU ŠPICS
15 MĒN.
12 MĒN.
  • LIELAIS JAPĀŅU SUNS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • MEKSIKĀŅU KAILAIS SUNS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • NORVĒĢIJAS ELKHUNDS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • PERUĀŅU KAILAIS SUNS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • PUNDURŠPICS
15 MĒN.
12 MĒN.
  • SAMOJEDS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • SIBīRIJAS HASKI
18 MĒN.
15 MĒN.
  • ŠIBA INU
18 MĒN.
12 MĒN.
  • TAIZEMES RIDŽBEKS
18 MĒN.
15 MĒN.
  • VĀCU MAZAIS ŠPICS
15 MĒN.
12 MĒN.
  • VILKU ŠPICS
18 MĒN.
15 MĒN.

 

 
PIELIKUMS NR.2
 
UZ ELKOŅA UN GŪŽAS LOCīTAVAS DISPLĀZIJU PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES
 
  • AKITA
  • AĻASKAS MALAMUTS
  • AMERIKĀŅU AKITA
  • ČAU-ČAU
  • LIELAIS JAPĀŅU SUNS
  • SAMOJEDS
  • SIBīRIJAS HASKI
  • TAIZEMES RIDŽBEKS
 
UZ IEDZIMTAJĀM ACU SLIMīBĀM PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES
 
  • VISAS FCI 5. grupas šķirnes
 
PATELLAS LUKSĀCIJAS PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES
 
  • JAPĀŅU ŠPICS
  • PUNDURŠPICS
  • VĀCU MAZAIS ŠPICS
  • VACU VIDĒJAIS ŠPICS
  • ŠIBA INU

 


 

RUS lv ENG eng

 
 

 

footer_lat